Ņujorkas draudzes nometne Katskilu kalnos

LF16L14 Viencēlieni par latviešu māksliniekiem
Apskatīt komentārus (0)


2017-01-04


Projektu piesaka: Laila Baumane, nodibinājums "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds" valdes locekle

No Latviešu Fonda pieprasa: $9550 (Samaksa dramaturgam 700,00. honorārs režisoram $700,00, $ honorārs scenogrāfam $700,00

Projekta mērķi: Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības interesi par par izciliem Latvijas māksliniekiem, kuru dzīves gaitas un radoša darbība pēc II pasaules kara norisinājās ārpus Latvijas. Projekta uzdevums ir interesanti, kvalitatīvi un mūsdienīgi iepazīstināt ar nereti biezās monogrāfijās un mākslas albumos „noslēptu” informāciju, kurai lielākā daļā sabiedrības nekad nepievērsīsies. Ieguldījums sabiedrības iepazīstināšanā ar Latvijas kultūras telpai nozīmīgiem talantiem, viņu radītajiem darbiem, kas atrodas gan Latvijā, gan ārpus tās; radošo darbību, ko ietekmējuši sabiedriski politiskie pasaules notikumi.

Auditorija ir dažādi kultūras, mākslas interesenti un teātra cienītāji Latvijā un citās zemēs, kur ir latviešu kopienas. Īpaši cilvēki, kurus interesē tēlotāja māksla, vēsturiskas personības, viņu dzīve un radošā darbība gan laikmeta, gan mūsdienu kontekstā. Auditorija noteikti ir kultūras un mākslas skolu un augstskolu studenti, latviešu radošā inteliģence – mākslinieki, mūziķi, literāti.

Projektu atbalsta: Aija Pelše. Ar Lailas Baumanes mērķtiecīgo darbu iepazinos, kad tiku iesaistīta sarīkot ASV austrumkrastā Mūzikas un mākslas atbalsta fonda (MMAF) producētās izrādes tūri. Izrādē par izdevēju Emīliju Benjamiņu galveno lomu spēlēja talantīgā aktrise Indra Burkovska, bet Laila Baumane gan tehniski organizēja, gan vadīja izrādi, gan līdztekus spēlēja nelielu lomu. MMAF ieguldītais pētniecības darbs par Benjamiņu ģimeni, deva izrādēm izcilu vēsturisku ticamību. Apbrīnoju Lailas darba ētiku pārvarēt daudz šķēršļu. Lailai nekas nav neiespējams! Lailai Baumanei ir ilggadīga pieredze teātra iestudējumu īstenošanā. Viņas dibinātais (2002. g,) Mūzikas un mākslas atbalsta fonds, kam 2008. gadā ir piešķirts arī Sabiedriskā labuma organizacijas statuss, ir sekmīgi uzvedis daudzas vērtīgas izrādes par Latvijā un pasaulē zināmiem kultūras cilvēkiem. No tiem divi iestudējumi – “Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam” un “Parīze - Rīga – Parīze” ir viesojušies ASV. Tagad ir doma uz ASV vest arī izrādi par Kārli Padegu. Esmu pārliecināta, ka MMAF un Lailas Baumanes iecerētajām jaunajām izrādēm arī būs liela piekrišana.Manuprāt, ļoti apsveicama ir MMAF iecere, tuvojoties Latvijas 100 gadei, veidot teātra izrāžu sēriju par Latvijas māksliniekiem - viņu radošo darbību un dzīves stāstus atspoguļot ar teatrāiem paņēmieniem. Vēl jo vairāk apsveicams ir fakts, ka izvēlēto mākslinieku vidū ir tie, kuri bija spiesti no Latvijas aizbraukt - Sigismunds Vidbergs, Augusts Annus, Ludolfs Liberts u.c. Šādas izrādes būs ļoti izglītojošas gan Latvijas, gan citu valstu latviešu skatītājiem.

Līga Ulberte, teātra zinātniece, mākslas zinātņu doktore (Dr.art.), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente. Ar MMAF projektiem esmu pazīstama, regulāri apmeklējot un Latvijas profesionālo teātru skates ietvaros vērtējot fonda producētās izrādes „Benjamiņa”, „Aisedora. Baskājainā dejotāja”, „Pauļuks. Rāmji”, „Padegs un Padegs” u.c. Ar producenti Lailu Baumani iepazinos 2010. gadā, kad sadarbojāmies latviešu teātra popularizēšanā Baltiešu centrā Annabergā, Bonnā (Vācija). Nodibinājumam MMAF ir atzīstama pieredze teātra izrāžu producēšanā kopš 2007. gada. Iestudējumi par izdevēju Emīliju Benjamiņu, gleznotājiem Jāni Pauļuku un Kārli Padegu, mākslinieku pāri Elvīru un Rūdolfu Piņņiem, dzejnieci Mirdzu Ķempi un dejotāju Aisedoru Dunkani uzskatāmi par profesionāliem kamerformas darbiem ar kultūrizglītojošu nozīmi, kuros sadarbojušies dažādu paaudžu Latvijas teātra režisori un aktieri. Zinu, ka šogad jau top izrādes par māksliniekiem Ugu Skulmi un Jani Rozentālu. Iecere veidot izrāžu-viencēlienu ciklu par nozīmīgiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu māksliniekiem ir vērienīga un unikāla, jo 1) skatuves valodā paredz integrēt divu mākslas veidu – teātra un glezniecības – izteiksmes līdzekļus; 2) aktualizē ne tikai leģendāru latviešu mākslinieku devumu tēlotājmākslas vēsturē, bet ļauj arī atklāt lielu personību cilvēcisko pusi; 3) veicina izpratni par radošajiem procesiem, ko vardarbīgi „sadalīja” politiskie notikumi; 4) paplašina zināšanas par latviešu mākslinieku devumu Latvijā un trimdā. Šādiem neatkarīgiem, mobiliem (dažādām spēles telpām piemērojamiem) izrāžu projektiem ir liela nozīme arī Latvijā joprojām nepietiekami attīstītajā nevalstisko teātru attīstībā, kas būtiski paplašina jebkura mākslas interesenta redzesloku.

 
 


     Atpakaļ

atstāj tukšu:
vārds:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA